BALTALKSNIS
Baltalksnis (Alnus incana)
Baltalksnis ir ātraudzīgs, vasarzaļš, vienmājas koks ar slaidu stumbru. Miza gluda gaiši pelēka. Jaunie dzinumi pūkaini. Lapas apakšpuse pelēkzaļa, pūkaina, mala divkārt zāģzobaina, gals nosmailināts, sāndzīslas 8-12 pāri. Baltalkšņa audzes aizņem 7% no Latvijas mežu kopplatības (privāto īpašnieku mežos ap 18%). Baltalksnis pārsvarā aug mēreni mitrās, trūdainās mālsmilts augsnēs, it sevišķi ar kaļķainu piejaukumu.. Var sasniegt līdz 25m augstumu un 60 gadu vecumu. Nabadzīgās augsnēs, sausās vai pārlieku mitrās vietās izaug tikai sīks kociņš vai krūms. Baltalksnis ir saulmīļu suga. Aug gan tīraudzēs, gan mistrotās audzēs.
Baltalkšņa vīrišķie ziedi- cilindriskas spurdzes, sievišķie ziedi- olveidīgas vārpas. Zied martā, apputeksnē vējš. Auglis piecstūrains divspārnu riekstiņš. Augļi ienākas septembrī, nobirst pakāpeniski no septembra līdz martam. Baltalksnis vairojas arī ar celmu atvasēm. Baltalksnis ātri ieviešas neapstrādātās lauksaimniecības zemēs un grāvmalās.
Baltalkšņa koksni izmanto taras dēlīšu ražošanai, kā kurināmo malku un kā kurināmo zivju un gaļas kūpinājumu izgatavošanai.
Baltalksnim Latvijā nav noteikts ciršanas vecums. Meža īpašnieks galvenajā cirtē baltalksni var cirst pēc saviem ieskatiem.
1947.gadā Latvijas mežos tika atrasti melnalkšņa un baltalkšņa dabiskie krustojumi- hibrīdi (Alnus hybrida). Hibrīdiem piemīt gan melnalkšņa, gan baltalkšņa ārējās pazīmes- tie ir ātraudzīgi un labāk piemērojas nelabvēlīgiem augšanas apstākļiem.