Kas jādara, lai ierīkotu plantācijas mežu?
Nosacījums pēc kādiem ieaudzē un reģistrē plantāciju mežus nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.108 (6.03.2001.).
Plantāciju mežus drīkst ieaudzēt zemēs, kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var transformēt meža zemē.
Plantācijas mežus nedrīkst ieaudzēt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot nacionālā parka neitrālo zonu un biosfēras rezervāta neitrālo zonu; Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā; un ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās un mikroliegumos.
Lai reģistrētu plantācijas mežu, meža īpašnieks pārskatu par plantāciju meža ieaudzēšanu iesniedz Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras teritorijā atrodas ieaudzētais mežs.
Valsts meža dienests reģistrē plantāciju mežu, ja tas atbilst šādiem kritērijiem:
- Ieaudzētā koku suga vai sugas atbilst plantāciju meža audzēšanas mērķim;
- Minimālais ieaudzētās mežaudzes koku augstums skuju kokiem ir 0,10 metru, lapu kokiem – 0,20 metru;
Ieaugušo koku skaits atkarībā no valdošās sugas ir šāds:
- Priedes – ne mazāk kā 1000 koku uz hektāra;
- Egles, bērzi, melnalkšņi un apses – ne mazāk kā 800 koku uz hektāra;
- Pārējās koku sugas – ne mazāk kā 500 koku uz hektāra.
Plantācijas meža audzēšanas laikā meža īpašnieks var mainīt plantācijas meža audzēšanas mērķi, par to rakstiski informējot Valsts meža dienestu.
Ja ar mežu ir aizaugusi lauksaimniecības zeme un koki ir vecāki par 10 gadiem, tad to vairs nevar reģistrēt kā plantāciju mežu.
Galvenā plantācijas mežu priekšrocība ir tā, ka uz šiem mežiem neattiecas Meža likumā noteiktie koku galvenās cirtes vecumi un meža atjaunošanas termiņi, t.i. galvenajai cirtei nav noteikts ciršanas vecums, meža īpašnieks to cērt pēc saviem ieskatiem. Pēc meža nociršanas kailcirtē īpašnieks var mainīt plantācijas meža audzēšanas mērķi, t.i. šajā platībā atkal ierīkot lauksaimniecības zemi vai arī to izmantot citiem mērķiem.